Amerikāņu zinātnieki ir ierosinājuši uzglabāt ūdeņradi metālu savienojumos, nevis cilindros

Viena no daudzsološākajām zaļās enerģijas jomām ir ūdeņraža kā kurināmā izmantošana. Taču saražotais ūdeņradis ir kaut kā jātransportē un jāuzglabā. Šobrīd drošākais variants ir ūdeņradi glabāt speciālos balonos zem augsta spiediena.

Viena no alternatīvām bija ūdeņraža uzglabāšana metālu hidrīdu veidā, taču šai metodei bija nopietnas problēmas, kas padarīja metodi nerentablu rūpnieciskai lietošanai. Amerikāņu zinātnieki nolēma šo situāciju labot, un viņiem tas izdevās.

Modificētā metode un tās izredzes

Tātad iespēja uzglabāt ūdeņradi metālu savienojumu veidā ir pievilcīga no drošības viedokļa, kā arī no ārkārtējas vienkāršības, uzglabājot gāzi cietā fāzē. Turklāt tehnoloģijas gāzes ieguvei no šāda stāvokļa jau sen ir zināmas un lieliski izstrādātas.

Taču, lai metālā "ieslodzītu" ūdeņradi, bija nepieciešams radīt vienkārši milzīgu spiedienu, un šādi iegūtajai hibrīda formai bija paaugstinātas noārdīšanās īpašības.

Zinātniskā grupa, kurā vienlaikus ir divu amerikāņu laboratoriju pārstāvji (Livermore Nacionālā laboratorija, kas nosaukta pēc Lawrence and Sandia National Laboratory), atrada veidu, kā būtiski vienkāršot gan pašu injekciju, gan uzlabot glabāšanas laiku.

Savā pētījumā zinātnieki nolēma izmantot metālisku alumīniju un pārvērst to alumīnija hidrīdā. Kā zināms, normālos apstākļos ūdeņraža sūknēšanai alumīnijā ir nepieciešams radīt spiedienu, kas pārsniedz 6900 atmosfēras.

Inženieri ierosināja izmantot jaunu nanostrukturēta materiāla skeletu, kurā ir milzīgs skaits nanoporu.

Tātad tā izmantošana ļāva samazināt nepieciešamo spiedienu līdz 690 atmosfērām (apmēram 700 bāri), un jau šī spiedienu ir pietiekami viegli nodrošināt jebkurā rūpniecības uzņēmumā un komerciālā ūdeņraža uzpildīšanā moduļi.

Turklāt, kā liecina laboratorijas mērījumi, šādā veidā iegūtā alumīnija hidrīda ūdeņraža tilpuma blīvums ir divreiz lielāks nekā šķidruma uzglabāšanas laikā.

Protams, tehnoloģija joprojām ir tālu no pilnīgas komerciālas izmantošanas, un zinātnieki joprojām strādā, lai uzlabotu un vienlaikus vienkāršotu ūdeņraža ievadīšanu metālā. Taču jau šobrīd paveras plašas tehnoloģiju izmantošanas perspektīvas.

Tātad, pateicoties alumīnija hidrīda izmantošanai, tuvākajā nākotnē mēs, iespējams, varēsim redzēt pirmos cietvielu ūdeņraža akumulatorus, kas būs vieglāk lietojami nekā mūsdienu akumulatori.

Ja jums patika materiāls, lūdzu, novērtējiet to un neaizmirstiet abonēt kanālu. Paldies par jūsu uzmanību!