Pamestajā mājā palikusi vesela bibliotēka - es skatos uz grāmatām, ko mājas īpašnieki lasa
Papīra grāmatām mūsdienās nav nekādas vērtības. Ir grūti noticēt, ka ir pienācis laiks, par kuru mūs brīdināja daudzi senie gudrie - tās silda krāsnis ar grāmatām, grāmatas deg ugunskuros. Elektroniskie darbi mums ir nomainījuši papīra konsultantus, mentorus un draugus. Mums, 70. un 80. gadu paaudzēm, tās bija grāmatas.
Bet nesen, vecā pamestā mājā, es ieraudzīju ļoti interesantu bibliotēku. Papildus daiļliteratūrai tajā bija daudz neparastu grāmatu, kuras parastie padomju cilvēki nekad nelasītu. Un es gribēju atvērt šīs izdrukas un redzēt, kas ir iekšā? Es paņēmu pirmās grāmatas, kuras man nāca no skaista grāmatu skapja, un pārlūkoju tās lukturīša gaismā.
Mājas īpašnieki bija ciema skolotāji. Varbūt tieši tas noteica šādu literatūras kopumu, vai arī tikai grāmatas, kas nejauši iekrita acīs, šķita tik dīvaini.
Piemēram, "ateistu kalendārs". Grāmata tika izdota 1964. gadā. Ļoti dīvaini raksti, teksti, kas mēģina kaut ko pierādīt.
Lai gan, ja jūs tos lasāt, varbūt jūs atradīsit diezgan saprātīgas domas.
Es pat nezinu, kā man, dziļi reliģiozam cilvēkam, vajadzētu par to justies? Labprāt lasītu kalendāra rakstus.
Vai arī šeit ir buklets ar maziem plakātiem "Komunistiskās celtniecības jaunie apvāršņi", kas izdots 1981. gadā. Līdz PSRS sabrukumam bija palikuši tikai 10 gadi, un neviens nevarēja domāt, ka viss sabruks.
"Viss cilvēka labā, viss cilvēka vārdā" - tad tie nebija priekšvēlēšanu saukļi, bet gan reālā valsts politika. Ļoti interesantas pastkartes ar padomju cilvēku fotogrāfijām.
Un šeit ir īsts retums. Mičurina grāmata "Pomoloģiskie apraksti" 1940. gadā. Pirms kara!
Ļoti skaists izdevums, ar ilustrācijām, uz laba papīra, skaistā vākā.
Bet es ņēmu līdzi šo brošūru. Es ļoti vēlējos uzzināt, ko viņi 1968. gadā domā par narkotiku priekšrocībām un kaitējumu. Šodien šī tēma ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Ir arī raksts par vakcināciju. Noteikti šodien izlasīšu padomju ārstu viedokli.
Un vēl viens atradums, ko paņēmu līdzi. Šī ir mācību grāmata "Dienesta darbs". Mūsdienās pat nav iespējams iedomāties, ka padomju skolas bērnus mācīja izjaukt un salikt kontaktligzdas, salabot gludekļus, putekļsūcējus. Šuj, gatavo, strādā pie virpām! Tas šodien ir pilnīgi ārpus mūsu galvas!
Šeit ir vēl viens 1966. gada Permas reģiona kalendāra direktorijs. Atverot grāmatu, uzreiz uzgāju rakstu, kas man bija interesants.
- Atstājiet bites ārā uz ziemu. Protams, viņa nelasīja laternas gaismā, bet paņēma to līdzi. Interesanti ir arī tas, ko par šo strīdīgo jautājumu teica 1966. gadā. Patiešām, tajos gados katrā kolhozā bez šaubām bija drava. Tāpēc biškopība nebija privāts bizness, bet gan lielas valsts lauksaimniecības sastāvdaļa. Un ar to nodarbojās ne tikai biškopji, bet arī veseli zinātniskie institūti.
Dažiem mana izvēle šķitīs dīvaina, taču tā nav apzināta, bet nejauša veco grāmatu šķirstīšana ciematā, kuru pametuši cilvēki 21. gadsimtā.
Nesen Es iegāju ciema pamestā mājā un prātoju, kādas skaistas mēbeles tur bija atstātas.