Kā jūs varat atjaunot redzi ar regulāru pastaigu
Es gribu runāt par to, kā regulāra pastaiga svaigā gaisā palīdz atjaunot redzi. Daba man dabiski ir palīdzējusi trenēties un uzlabot redzi. Uz ielas es trenēju acu muskuļus, skatot objektus vai nu tuvu, vai tālu.
Redzes nozīme
Persona noteiktās situācijās saskaras ar spēcīgāko emociju izpausmi, piemēram, bailēm, dusmām, skumjām, trauksmi, skaudību. Šādas spilgtas emocijas neapiet smadzeņu darbu, un rezultātā tās atspoguļojas ķermenī. Cieš arī redze kā vissvarīgākais orgāns, caur kuru mēs redzam un vērtējam pasauli, kā rezultātā mainās redzes kvalitāte. Dzirdot, ka cilvēks ir kļuvis akls no dusmām, mēs saprotam, ka viņš tiešām neredz realitāti, un viņa galvā sēž noteikta doma.
Baiļu stāvoklis ne mazāk bloķē redzi, šo emociju spēks ir tāds, ka tas var satumst acīs. Un šādā situācijā katastrofa nav tālu, cilvēkam draud briesmas.
Ilgstoša saskare ar sarežģītām emocionālām problēmām rada orgānu problēmas. Nervu nogurums izraisa regulāras galvassāpes un kuņģa sāpes. Nespēja vai nevēlēšanās veidot attiecības ar tuviniekiem rada tālredzību un bailes nākotnes plānu veidošanā - tuvredzība. To veicina arī entuziasms, kura trūkuma dēļ rodas apātija un samazinās interese, kas izraisa tuvredzības rašanos.
Kāpēc pastaigas ir noderīgas acīm
Cilvēki, kuriem ir gan tuvredzība, gan tālredzība, būs gandarīti par pastaigas rezultātu, jo, skatoties dabā un koncentrējot skatienu, tiek apmācīts acu muskulis. Dabā jūs varat atrast objektus tālumā un atbrīvoties no tuvredzības, un, aplūkojot tuvu zarus, lapas vai putnus, tiek novērsta tālredzība.
Periodiskas skatiena maiņas un palīdz piesaistīt tos muskuļus, kuri ir visvairāk novājināti. Patiešām, parastajā situācijā mēs aprobežojamies ar darbību kopumu, kurā mūsu skatiens vienmēr pārvar vienādu attālumu līdz objektam.
Kā pareizi staigāt, lai redzētu
Ir četri svarīgi noteikumi, kurus ievēroju, lai palīdzētu man maksimāli izmantot āra laiku.
Pirmkārt, es nekad ilgi neskatos uz savām kājām. Šajā amatā nenotiek vajadzīgā redzes apmācība.
Otrkārt, es eju ar taisnu, taisnu muguru un skatos uz priekšu. Šī pozīcija redzi jau pielāgo dažādiem attālumiem.
Treškārt, ejot pasmaidu. Smaids manām smadzenēm norāda, ka man ir labs garastāvoklis, kas izraisīs visu ķermeņa orgānu līdzsvarotu darbu. Negatīvām izpausmēm uz sejas ir tieši pretējs efekts.
Nu un, ceturtkārt, ejot, viņi vienmēr pārbauda priekšmetus, atrodot tajos pārsteidzošas detaļas. Šī apzinātā pieeja man palīdz neturēt garlaicīgas vai smagas domas galvā, bet izbaudīt to, ko redzu.
Kā jūs trenējat redzi?