"Santehniķis baidījās, ka es atņemšu paktu" - Un kā jūs darītu

Tas bija būvniecības sezonas augstākais laiks, pieteikumi nāca viens pēc otra, it kā tas būtu izlauzies cauri. Kopumā izveidojās rinda uz nedēļu, sezona baro amatniekus, un ziemā viens sīkums. Tad māte lūdz nomainīt skaitītāju, nopirka, atnesa un es saku: nedaudz pacietības, drīz būs logs, es mainīšos.

Pārsteigums

Es izkaisīju aplikācijas, nopirku palīgmateriālus un devos pie savas mātes. Pagalmā, padziļinājumā, ir atzars no galvenās caurules, ir skaitītājs, un blakus tam ir maiss ar instrumentu santehniķi, tāpat kā ciematā viņi sauc santehniķi. Es noliku savu instrumentu maisu blakus mātei, galu galā es apsolīju, kāpēc es negaidīju?

Tātad jūs esat aizņemts, jūs nopelnāt naudu savai ģimenei, un es Es gribēju tevi pārsteigt, tu atnāc, un viss ir gatavs, sēdēsim un parunāsim, iedzersim tēju. Tāpēc piezvanīju vietējam speciālistam, tas ir neērti, tagad atsakos, redzēsim.

Kas darīs?

Un tad nāca klajā vietējais santehniķis, ieraudzīja manu somu, stāvēja tur, kasīdams pakausi, saprata, ka šabaška atlūza. Es eju augšā, viņš jautā:

- Vai pats izdarīsi?
- Un cik jūs ņemat par darbu? - Es atbildu uz jautājumu ar jautājumu.
Viņš saka, ka summa ir daudz mazāka, nekā tas maksā manā ciematā.

- Dariet to! - Es saku, paņemu maisu un dodos pie mātes dzert tēju. Viņa sejā ir atvieglojums, ir skaidrs, ka esmu jau pieskaņojies šiem ieņēmumiem.

Kāpēc jūs to izdarījāt?

Es sapratu, ka, ja pēkšņi mātei rodas problēmas ar ūdeni, skriešanās uz turieni, viņa neatsakās, viņš to izdarīja pats, it īpaši tāpēc, ka viņš ir šeit uz vietas. Jā, un cilvēkam ir bezjēdzīgi pārtraukt darbu.