"No dakšas izveidoja kabeļa stiprinājumu"

Sākumā eiro kontaktdakšas radīja čaukstēšanu, kontaktligzdas, tad visas padomju modeļa, kurās tās neiederējās. Vecie cilvēki bija īpaši pārsteigti, viņi nevarēja pieslēgt jaunu aprīkojumu. Sazinoties, vienkārši urbumā urbumi jaunām tapām, un ligzda pieņēma ārzemnieku.

Kāpēc vajadzīgas bedrītes

Sākumā es pats nevarēju saprast kāpēc uz katra spraudņa bija caurumi, nodomāju tas ir paredzēts, lai piestiprinātu kontaktdakšu pie kabeļa spolesbet kabelis atteicās iekļūt urbumā.

Tikai tad, kad kontaktligzdas ar aizsargājošu savienojumu izplatījās, es sapratu, ka tās ir izgatavotas, lai nenogremdētu zemējuma tapas.

Drēbju adata

Ideja par spraudņa pievienošanu kabelim mani neatstāja, jo ne katram instrumentam ir korpuss, un kompaktuma labad es uzvelku kabeli tieši uz instrumenta.

Lai piestiprinātu kontaktdakšu uz kabeļa, es nolēmu rīkoties atbilstoši nazim nelielā leņķī sagrieziet plastmasu līdz urbumam.

Izrādījās ķīlis, kurā kabelis pāriet ar nelielu piepūli un, kā tas bija, iekļūst urbumā.

Tas izrādījās ļoti ērti, satina to, nostiprināja, un vairs nav jādomā, kā piestiprināt kabeli, lai tas neattīstītos un nesapītos.

Bizness uz minūti, bet kāda ir tā izmantošana, galvenais ir apgriezt apgriešanas laikā, nevis pārāk nogriezt, pretējā gadījumā tas neturēs. Bet vienmēr ir otra iespēja, ir divas bedrītes.