Mēs nebijām sākuši apdzīvot pamesto ciematu, mums arī nav vajadzīgs konkrēts dzīvoklis

Nepadodieties lielākās daļas cilvēku emocijām. Ja ciems ir tukšs, tad perspektīvas nebūs. Ja tagad esat jauns un spēka pilns, tad, ticiet man, jaunība pāries un spēks beigsies. Ja mēs gribam pārcelties, tad dzīvot ciematos, ciematos, priekšpilsētās.

Reiz mēs ciematā nopirkām māju vasaras dzīvošanai. Ienāca nauda un laiks. Sākumā viņi aizrāvās ar sajūsmu. Bet 2010. gadā, kad viss centrālais reģions dzīvoja dūmos, cilvēki palika vieni ar elementiem. Un viņi skaidri pateica - visiem nepietiks palīdzības.

Pirmkārt, lielākas apdzīvotās vietas. Tas liek domāt, ka jebkurā ārkārtas situācijā jūs būsiet viens pats ar problēmu. 11. gadā viņi sāka būvēt ciematā.

Un ticiet man, jebkuram jautājumam ir risinājums. Ja elektrotīklos ir pārtraukums, ceļu klāj sniegs, ūdensvads utt. Eksperti nekavējoties dodas prom. Tāpēc mani dārgie, eiforija pāries un problēmas pieaugs.

Tā kā māju pārdod par santīmu, tas nozīmē, ka tas ir nedzirdīgs balasts, kas jums tiks izmests. Cilvēki, kas tur dzīvo agrāk, ir pilnībā izmantojuši savu potenciālu. Ciemats nezudīs tāpat vien. Un, ja kāds cits plīvo, tas nenozīmē, ka jums jāuztur viņu sabiedrībā.

Visā Krievijā ir daudz reģionālo centru, kur dominē privātais sektors, un tur esošās mājas nav dārgas. Ne pilsēta, ne lauki. Bet dzīves kvalitāte ir atšķirīga.

Mēs aizbēgām no betona skudru pūznī uz šādu ciematu.

Un ir teiciens: nebūtu laimes, bet nelaime palīdzēja. Bet pirms ugunsgrēkiem mēs plānojām pārcelties uz ciemu.

Tagad viss ir normāli. Māja ar ērtībām, visa infrastruktūra ir pieejama. Un mēs dzīvojam, piemēram, ciematā.

Autore: Anna."Nosūtiet savus rakstus uz [email protected], un mēs tos publicēsim!"

Abonējiet mūsu kanālu, katru dienu ir daudz interesantu lietu par vasarnīcām, kā arī jauniem lauku māju projektiem!