Kāpēc holandieši joprojām dzīvo mājās uz ūdens

Holande ir purvu zeme, un tās galvaspilsēta Amsterdama ir kanālu valstība. Ar tik sarežģītu ūdens bilances līdzsvaru zemes platības mājokļu celtniecībai vienmēr ir bijušas augstas. Tāpēc katrs dārgais centimetrs tiek izmantots Nīderlandes galvaspilsētā.

Dažus pilsētas attēlus dažreiz var sajaukt ar Venēcijas attēliem. Bet, ja venēcieši savus mājokļus uzcēla uz ķekatām netālu no ūdens, tad vairāk nekā 10 tūkstoši holandiešu burtiski dzīvo uz ūdens mājās, kas aprīkotas ar laivām vai baržām.

Sākotnēji vēl 19. gadsimtā nabadzīgie cilvēki apmetās uz laivām, kuriem nebija iespēju nopirkt savu pilnvērtīgu māju. Pēc diviem pasaules kariem peldoši mājokļi bija pieprasīti, jo uz zemes nebija kvadrātmetru. Amsterdamā ir saglabājušies šādi gandrīz gadsimtu veci īpatņi.

Pagājušā gadsimta vidū mājas uz peldošām platformām sāka celt pēc tāda paša principa kā parastās ēkas. Šīs iespējas gandrīz nav līdzīgas laivām.

Mūsdienās ne katrs holandietis var atļauties dzīvokli bez cietas augsnes zem grīdas. Sakarā ar stingriem ierobežojumiem attiecībā uz pietauvošanās atļauju izsniegšanu no varas puses pieprasījums pēc šādiem mājokļiem pārsniedz piedāvājumu. Uzturēšanas ziņā tas ir daudz dārgāk nekā uzturēt dzīvokli, kura izmērs ir salīdzināms līdzīgā apvidū.

Dzīvot mājās uz ūdens ir moderni, lai arī dārgi. Varas iestādes ir izdevušas daudzus noteikumus un ierobežojumus to izmantošanai. Visos citos aspektos mājokļi uz ūdens praktiski neatšķiras no tradicionālajiem.

Holandieši savas dvēseles attīsta ar dvēseli. Gandrīz katrai laivai ir neliela terase, no kuras paveras skats uz kanālu, domājot par kontemplatīvu izklaidi. Daži no tiem ir aprīkoti pat ar mini autostāvvietu.

Amsterdamas pievārtē tradīcija dzīvot uz ūdens iegūst jaunu iemiesojumu: tiek uzcelti veseli moduļu māju bloki uz ķekatām, pie kuriem pietauvotas papildu telpas, iekšpagalmi, zālāji un balkoni.